fbpx

Par molekulāro diagnostiku

"Katru gadu alerģiskas saslimšanas skar arvien vairāk pasaules iedzīvotāju, radot nepatīkamas sajūtas, kas pakāpeniski kļūst par veselībai kaitīgiem stāvokļiem. Līdz pat šim alerģisko saslimšanu diagnostika bijusi balstīta uz pacientu anamnēzes, ādas pārbaužu rezultātiem, alergēna specifiska IgE noteikšanu asins serumā un klīnisko monitoringu pēc alergēna izslēgšanas no vides, kā arī (ja iespējams) provokatīvajiem testiem. Šobrīd pierādīts, ka alergēna specifiska IgE kvalitatīva pārbaude asins serumā ir ārkārtīgi noderīgs rīks alerģijas diagnostikā. Zviedrijā kopš 2007. gada ir iespējams analizēt alerģiskas vielas līdz pat atsevišķai jutību izraisošai olbaltumvielai (alergēna sastāvdaļai). To sauc par molekulāro alergoloģiju. Šīs atsevišķās olbaltumvielas sauc saskaņā ar latīņu valodas nosaukumiem, kas piešķirti to alerģiskajai izcelsmei (piemēram, zemesrieksti = Ara h jeb Arachis hypogea). Šie nosaukumi ir numurēti atbilstoši to atklāšanas laikam.
Šobrīd molekulāro alergoloģiju izmanto jau visā Eiropā. “Allergomedica” programmas laikā tiek pārbaudīta pacienta jutība pret 38 visbiežāk izplatītajiem alergēniem molekulārā līmenī, skatot līdz pat 147 sastāvdaļām (alergēnu molekulām)."

Molekulārās alergoloģijas ideoloģija:

1. Noteikt patieso alergēnu starp krusteniski reaģējošiem alergēniem.
2. Iegūt zināšanas par jutību izraisošām alergēnu sastāvdaļām, izvērtēt to noturību pret vides faktoriem (piemēram, karstumu), kā arī homoloģiju starp jutību izraisošo sastāvdaļu un citiem alergēniem. Līdz ar to noteikt, vai pacients ir jutīgs pret krusteniski reaģējošo alergēna sastāvdaļu (saskare izraisīs tikai minimālu klīniski alerģisko fenomenu) vai pret sastāvdaļu, kas izraisa “īsto” alerģiju (sistēmiskas reakcijas iespēja).
3. Izmantojot zināšanas par to, kuru alergēna daļu veido jutību izraisošā sastāvdaļa, izvērtēt imūnreakcijas apmēru saskarē ar alergēnu.

Testējot alerģiju pret pienu, olām, zivīm, ziedputekšņiem, mājdzīvniekiem un mājas putekļu ērcēm, mēs ņemam vērā: jo augstāka specifiskā IgE alergēna koncentrācija serumā, jo lielāka iespēja, ka tiks pieredzēta alerģiska reakcija saskarē ar alergēnu. Tā kā lielākā daļa alergēnu pieder pie augu izcelsmes produktiem (piemēram, zemesrieksti, sojas pupiņas un auzas), šī korelācija nav skaidri novērojama. Šis fenomens rodas, jo alergēnu molekulārajām sastāvdaļām noteiktos produktos ir augstāka vai zemāka homoloģija attiecībā pret citu alergēnu olbaltumvielām. Šāda saskare var ļaut noteikt alerģijai specifisku IgE asins serumā, pat ja pacients nav pakļauts produkta iedarbībai.

Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir bērza ziedputekšņu alergēns Bet v1. Šī alergēna sastāvdaļa pieder pie olbaltumvielu kategorijas PR-10 (ar patoģenēzi saistītās 10. kategorijas olbaltumvielas).

Alerģiskās sastāvdaļas no PR-10 olbaltumvielu klases atrodamas lielākajā daļā augu izcelsmes produktu un atšķiramas atbilstoši augstajai homoloģijai ar Bet v 1. Lazdu rieksta alergēnā molekula, kura pieder pie PR-10 olbaltumvielu kategorijas, tiek dēvēta par Cor 1, savukārt zemesriekstos – Ara h 8, bet sojā – Gly m 4. Šīs olbaltumvielas ir tik līdzīgas galvenajai bērzu ziedputekšņu alergēna sastāvdaļai, ka krusteniskā reakcija starp iepriekšminētajām sastāvdaļām un Bet v 1 ir īpaši bieža, it īpaši gadījumos, kad jutība pret bērzu ir augsta. Krusteniskā reakcija starp IgE antiķermenīšiem pret strukturāli saistītām molekulām arī liecina par lielu krusteniskās reakcijas iespējamību klīniskajā praksē. Tieši tādēļ cilvēki, kuri ir jutīgi pret bērzu, jūt nepatīkamus simptomus mutes un rīkles gļotādā (piemēram, kasīšanos vai kņudēšanu), ēdot tos augu izcelsmes pārtikas produktus, kuros ir PR-10 kategorijas olbaltumvielas (ābolus, lazdu riekstus, persikus utt.), pat ja viņi nav jutīgi pret pašiem iepriekšminētajiem produktiem.

Pacienti, kuriem novērojama krusteniskā reakcija pret produktiem saistībā ar jutību pret bērza ziedputekšņiem, netiek iekļauti to cilvēku grupā, kuri var piedzīvot smagu sistēmisko reakciju (piemēram, anafilaktisko šoku) produkta lietošanas gadījumā. PR-10 kategorijas olbaltumvielas produktā ir nestabilas un jutīgas pret tādiem faktoriem kā turpinājumā norādītie: produktu termiska apstrāde, gremošanas enzīmi un krasas Ph izmaiņas gremošanas traktā.

Svarīgi piebilst, ka maza iespēja pieredzēt smagu alerģisko reakciju attiecas tikai uz simptomiem, kuri attīstās krusteniskās reakcijas ietekmē. Pakļaušana specifiskām produkta sastāvdaļām (piemēram, specifiskām lazdu riekstu sastāvdaļām Cor a 14) var novest pie īpaši smagiem un dzīvību apdraudošiem stāvokļiem.

Samērā bieži pacienti pieredz jauktu jutību, proti, jutību pret nespecifisku produkta sastāvdaļu krusteniskās reakcijas ietekmē un jutību pret specifisku produkta sastāvdaļu. Tādēļ nepieciešams pārbaudīt pacienta jutību molekulārā līmenī, lai veiktu pilnīgu slimības diagnosticēšanu, kā arī izvērtētu tālāku slimības gaitu un sniegtu skaidrus ieteikumus.

Krusteniskā reakcija notiek arī starp vienas un tās pašas kategorijas alergēniem (piemēram, starp dažādu koku ziedputekšņiem, dažādiem mājdzīvniekiem, insektiem, lateksu, alergēniem no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuros ir tropomiozīns). Jutības noteikšana pret specifiskām alergēnu sastāvdaļām palīdz noteikt “īsto” jutību izraisošo alergēnu un ļauj ne tikai precizēt diagnozi, lai sniegtu konkrētas dzīvesveida rekomendācijas, bet arī piemērot pareizo imūnterapijas ārstēšanas kursu.

Vilius un Antanas (vārdi ir izdomāti) nolēmuši pārbaudīt alerģijas, izmantojot visaptverošo Allergomedica programmu alerģiju diagnosticēšanā. Pēc asins paraugu saņemšanas no abiem pacientiem Imunodiagnostika speciālisti veikuši rūpīgu alerģiju diagnosticēšanu.

Veicot abu pacientu rezultātu salīdzinājumu, tika noskaidrots, ka pēc 1. diagnostiskās darbības veikšanas rezultāti ir teju identiski: gan Vilius, gan Antanas ir alerģija pret bērzu, timotiņu, kaķiem, āboliem un riekstiem (Vilius ir alerģisks pret divu veidu riekstiem (lazdu riekstiem un zemesriekstiem), savukārt Antanas – tikai pret lazdu riekstiem).

Ja alerģija tiktu noteikta jau pēc šī diagnostiskās procedūras soļa, abiem pacientiem noteiktu vienu un to pašu ārstniecības kursu un preventīvās darbības. Taču, veicot 2. un 3. darbību Allergomedica diagnostiskās procedūras kursā, tika atklāts, ka Antanas izteiktā jutība pret lazdu riekstu un ābolu alergēnu sastāvdaļām ir saistīta ar jutību pret bērzu ziedputekšņiem. Tas nozīmē, ka Antanas nav alerģija pret lazdu riekstiem vai āboliem un var pieredzēt kasīšanos, kņudoņu un pampumu mutes gļotādā, ēdot šos produktus bez termiskas apstrādes (jo šīs alergēnu sastāvdaļas ir līdzīgas bērzu ziedputekšņiem, pret kuriem pacientam ir alerģija). Pēc bērzu ziedputekšņu alerģijas ārstēšanas Antanas vairs nejustu simptomus, kurus izraisa lazdu riekstu un ābolu ēšana.

Savukārt Vilius testa rezultāti norāda uz ievērojamu jutību pret lazdu riekstu sastāvdaļām, kas noved pie īpaši smagām alerģiskām reakcijām uz lazdu riekstiem. Tādēļ viņam aizliegts ēst šos riekstus un produktus, kuru sastāvā ir lazdu rieksti, jo tas var novest pie anafilaktiska šoka un nāves. Lai nepieļautu nopietnas sekas, Vilius ieteicams vienmēr līdzi nēsāt adrenalīna injekciju. Tādējādi pacientu jutības testēšana molekulārā līmenī ir nepieciešama pilnvērtīgai slimības diagnosticēšanai, kā arī slimības attīstības gaitas izvērtēšanai un precīzām rekomendācijām.

 

Piesakies uz alerģijas pārbaudēm tev saprotamā valodā.

Scroll to Top